Ainažu pilsētā un pagastā

Bāka agrāk atradās uz viļņlauža - tā celta 1926. gadā. Torņa augstums bija 6,4 metri, bet uguns augstums 8,1 m virs jūras līmeņa.

Bāku uzcēla 1930. gadā. Tā ir 22,8 m augsta, atrodas kalnā pie bijušā šaursliežu dzelzceļa un vēl arvien rāda ceļu jūras braucējiem. Bāka atrodas pretī vecajam ceļam, kas veda uz Ainažu ostas piestātni - kad Ainažos dzīvoja mūsu vec-vec-vec-tēvi, uz piestātni gāja arī šaursliežu dzelzceļš.

Kompaktā un idilliskā pilsēta Ainaži ir visas Latvijas jūrniecības šūpulis. Pašā šūpuļa centrā šobrīd atrodas senās latvju jūrniecības slavas liecinieks - Ainažu jūrskolas muzejs. Šeit klases telpā pie tāfeles muzeja viesus vēlīgi sagaida pats senās jūrskolas priekšnieks, pēc tautības zviedrs, kapteinis Kristiāns Dāls. Daudz gan viņš pats nerunā - kā zinām, vaska figūras nav diezko runātīgas.

Bāka atrodas krastā pie vecās piestātnes, tā celta 1925. gadā. Dzelzs karkasa augšgalā kādreiz dega bākas ugunis, taču šodien tā vairs nedarbojas.

Paši domājam, ka sarkanu klinšu visvairāk ir pie mums - Limbažu novadā – gan uz Salacas, gan tur, kur pie Svētupes izveidojušās Lībiešu Upuralas, gan akmeņainajā jūrmalā, gan Vitrupes krastos.

Ainažnieki ir riktīgi saimnieki - kad 1925.gadā ugunsgrēkā nodega dzirnavas, kokzāģētava un liels daudzums eksportam sagatavoto kokmateriālu, tie kļuva sirdīgi, apņēmās vēlreiz nepieļaut tādu bezspēcību un turpmāk paši gādāt par savu līdzpilsoņu un kaimiņu drošību. Tā tas turpinās vēl šodien un Ainažu Ugunsdzēsības muzejs, kas izvietots vienā ēkā ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības telpām, ļauj ikdienā papriecēt acis un ausis ar ugunsdzēsēju ikdienu.