Limbažu pilsētā

Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.

Sudrabkaļa Oļega Auzera dzīves ieguldījuma ekspozīcija savij mākslu, filozofiju un darbu ar sudrabu izsmalcinātās skulptūrās, ļaujot katram apmeklētājam ne tikai iegūt estētisko baudījumu, bet arī doties iekšējā garīgā ceļojumā.

Pils senie mūri ir liecinieki laikam, kad pilsēta bija Hanzas savienības dalībniece. No pils vārtu torņa, kurā saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem, paveras skats uz Limbažu vecpilsētas sarkanīgajiem jumtiem. apkārtnes ainava daļēji ļauj nojaust, ka pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Tā savulaik bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence.

19.gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu zāles. Ierīkota patstāvīga ekspozīcija Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. Muzeja 1. stāva zālē rekonstruēts 19.gs. 2. puses interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles . Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī priekštatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis.

Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Tādus savulaik pasūtījis kāds Braunšveigs, par kuru zināms visai maz, toties pateicoties namatēva gaumes izjūtai, nu viņa vārds tiek bieži še daudzināts. Mūsdienās šie sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli. 

Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu.

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

Iespējams, lielākais kamols Latvijā - 3,5 metrus augsta, tumsā izgaismota strūklaka, kas ataino Limbažu novada simbolu. Strūklakas dizaina autors Gunārs Platpīrs par šo darbu ieguva 1. vietu "Gada balvas dizainā 2013" kategorijā "Ārtelpas objektu dizains"

Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas pataustīt.

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums.

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900.-1903.gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas.

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. baznīcas dārzā atrodas 1923. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa meta celtais piemineklis 1914.-1920. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Limbažu apkārtnes cīnītājiem. Pieminekļa atklāšanā 1923. gadā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Celta 1996.g. (arh. I. Jekale, D. Straubergs). Ir pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Vienības parks atrodas starp Rīgas un Parka ielām ,atklāts 1892.g. Atradusies estrāde un rādītas teātra izrādes. Parkā izvietotas tēlnieka K. Baumaņa pilsētai dāvātās skulptūras. Atrodas Teātra māja, kurā darbojas Ausekļa Limbažu Tautas teātris.

Vienības parkā pie Teātra mājas apskatāma skulptūra „Bučotāji” (tēlniece O.Šilova), saņemta kā dāvana solistei Paulai Ķietei - uzvarētājai konkursā "Dziesma manai paaudzei".

Limbažu Lielezers ir 4,3 garš, šaurs ezers, kura ZA galā ir izveidota vienvirziena 2,3 km gara dabas taka. Daļā takas ir izbūvēta dēļu laipa, kas ļauj sausām kājām izbaudīt ezera apkārtnes skaistumu. Koka laipa dažviet ved cauri niedru labirintam un brīžiem atkal atsedzot skatu uz ezeru. Ezera ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis, no kura paveras lielisks skats uz ezeru. Pie putnu vērošanas torņa ir izvietota arī piknika vieta. Pa ceļam taka šķērso arī mazu upīti - Donaviņu, pār kuru ir izveidots gājēju tiltiņš. Dabas taka iet gar labiekārtoto Lielezera pludmali, kurā izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, pludmales volejbola laukumi un izveidota laivu piestātne. Lielezerā bieži novērojami ūdensputni - pīles, lauči, cekuldūkuri un gulbji. Iespējama laivu, ūdens velosipēdu un sup dēļu noma. Ziemas sezonā slēpju un slidu noma. No pludmales gar Olimpiskā sporta centra "Limbaži" airēšanas bāzi pa grantētu taciņu var aizdoties līdz veikborda centram "Wake Revolution" un N. Bomja maiznīcai ”Lielezers”.

Limbažu Lielezera pludmalē ir apskatāms veiksmes zandarts. Tā formu veido 10 000 uzgriežņu, kas rada neparastu tekstūru. Turklāt tam ir sudraba zvīņa, un runā - ja to paberzē, piepildās viena vēlēšanās!

Kopš 1991. gada augusta ģimenes uzņēmums SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” Limbažos cep rupjmaizi, saldskābmaizi pēc senas maizniekmeistara Alberta Blumberga ierādītas tehnoloģijas. „Maize, kuru var pazīt pēc garšas”.