Limbažu pilsētā

Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.

Limbaži jau izsenis tiek dēvēti par Sudraba pilsētu un tieši tādēļ pilsētas Vecā rātsnama pagrabstāvā atrodas ekspozīcija "Sudraba Limbaži". Šobrīd ekspozīcijā apskatāmi juvelieru Oļega Auzera, Mārtiņa Kalēja un Līgas Krastiņas-Kalējas sudraba darbi.

Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Tādus savulaik pasūtījis kāds Braunšveigs, par kuru zināms visai maz, toties pateicoties namatēva gaumes izjūtai, nu viņa vārds tiek bieži še daudzināts. Mūsdienās šie sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli. 

Vecais ugunsdzēsēju depo ir īstā vieta, kurp doties, lai uzzinātu par to, kā senāk Limbažos dzēsa ugunsgrēkus, cik bieži tie notika, ko darīja, kad pamanīja dūmus. Apmeklētāji aicināti iemūžināt ugunsdzēsēju mašīnu un pa šaurām kāpnēm pāri stiklotām grīdām uzkāpt līdz pašai depo torņa augšai, kur pa piektā stāva lodziņiem paveras skati uz vecpilsētas centrālo daļu.

Pils senie mūri ir liecinieki laikam, kad pilsēta bija Hanzas savienības dalībniece. No pils vārtu torņa, kurā saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem, paveras skats uz Limbažu vecpilsētas sarkanīgajiem jumtiem. apkārtnes ainava daļēji ļauj nojaust, ka pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Tā savulaik bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence.

19.gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu zāles. Ierīkota patstāvīga ekspozīcija Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. Muzeja 1. stāva zālē rekonstruēts 19.gs. 2. puses interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles . Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī priekštatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis.

Iespējams, lielākais kamols Latvijā - 3,5 metrus augsta, tumsā izgaismota strūklaka, kas ataino Limbažu novada simbolu. Strūklakas dizaina autors Gunārs Platpīrs par šo darbu ieguva 1. vietu "Gada balvas dizainā 2013" kategorijā "Ārtelpas objektu dizains"

Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas pataustīt.

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums.

"Limbažu tīne" ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, dibināts 1914. gadā. Šobrīd uzņēmumā tiek ražota vilnas dzija, austi augstvērtīgi vilnas un linu audumi, segas, pārklāji, pledi, galdauti, dvieļi, lakati un citi tekstilizstrādājumi. Mēs īpaši lepojamies, ka esam starp retajiem uznēmumiem, kas auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskajiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. "Limbažu tīnē" apmeklētājiem ir iespēja vērot vilnas apstrādi uz vēsturiskajām iekārtām.

Pastāvīga bijušās Fabrikas „Limbažu Filcs” vēstures liecību ekspozīcija. Vēsturisks stāstījums. Filcēšanas darbnīcā iespēja iemēģināt roku filca suvenīru gatavošanā.

Kopš 1991. gada augusta ģimenes uzņēmums SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” Limbažos cep rupjmaizi, saldskābmaizi pēc senas maizniekmeistara Alberta Blumberga ierādītas tehnoloģijas. „Maize, kuru var pazīt pēc garšas”.

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900.-1903.gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas.

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. baznīcas dārzā atrodas 1923. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa meta celtais piemineklis 1914.-1920. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Limbažu apkārtnes cīnītājiem. Pieminekļa atklāšanā 1923. gadā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Celta 1996.g. (arh. I. Jekale, D. Straubergs). Ir pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Vienības parkā pie Teātra mājas apskatāma skulptūra „Bučotāji” (tēlniece O.Šilova), saņemta kā dāvana solistei Paulai Ķietei - uzvarētājai konkursā "Dziesma manai paaudzei".

Vienības parks atrodas starp Rīgas un Parka ielām ,atklāts 1892.g. Atradusies estrāde un rādītas teātra izrādes. Parkā izvietotas tēlnieka K. Baumaņa pilsētai dāvātās skulptūras. Atrodas Teātra māja, kurā darbojas Ausekļa Limbažu Tautas teātris.

Izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, 3.6 kilometru garumā. Takai izdalītas teritorijas ar atšķirīgu labiekārtojuma līmeni. Ezera ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Pie takas ir labiekārtota Lielezera pludmale un atpūtas vietas, izbūvēts bērnu rotaļu laukums un izveidota laivu piestātne, kā arī sporta laukumi. Iespējama laivu un ūdens velosipēdu noma. Ziemas sezonā slēpju un slidu noma. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš .No pludmales pa grantētu taciņu var aizdoties līdz veikborda centram.

Limbažu Lielezera pludmalē ir apskatāms veiksmes zandarts. Tā formu veido 10 000 uzgriežņu, kas rada neparastu tekstūru. Turklāt tam ir sudraba zvīņa, un runā - ja to paberzē, piepildās viena vēlēšanās!