Svētdiena, 26. jūnijs
Vārda dienas: Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns

Salacgrīvas pilsētā un pagastā

Salacgrīva ir viena no lieliskākajām vietām, kādas iedomājamas. Neatklātā Latvijas pērle un pasaules naba. Vieta, kur saule spīd visspožāk un vējš sniegu uz aizsalušas upes virpuļos griež visstiprāk. Mums ir četras sezonas - ar dubļiem līdz ausīm, slidošanas trasi līdz Roņu salai, maijpuķīšu klājumu līdz horizontam un pludmali - cik tālu vien kājas Tevi var aiznest!

Lielpilsētas steigu šeit neatrast - katrs vietējais ne bez lepnuma sevis teiktajā Tev to vēl un vēlreiz apstiprinās. Bet tāpēc mēs šeit esam - jo mēs zinām, kas ir mūsu bagātības. Ja esi gatavs, mēs tās parādīsim arī Tev! 

rediģēts: 22.02.2022
Slavas aleja

2016.gada 16.jūlijā promenādē tika atklāta "slavas aleja". Idejas autors ir D. Straubergs un darbs pie tās aizsākās pirms 7 gadiem, kad Positivus festivāla laikā tika paņemti pirmie mākslinieku roku nospiedumi.

rediģēts: 22.02.2022
Salacgrīvas bāka

Salacgrīvas bāka atrodas Salacas upes labajā krastā - četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Šodien bāka vairs nedarbojas - sekojot šai bākai, visi zvejnieki ceļu mājup jau atraduši un stāsts noslēdzies laimīgi. Bāka tika uzcelta, jo daudzo sēkļu dēļ piekraste starp Salacgrīvu un Ainažiem bija visā Rīgas jūras līča piekrastē bīstamākais apgabals kuģošanai - tajos laikos teica, ka [...] turienes zvejniekiem bākai būtu liela nozīme, kuri nakts laikā atgriežoties zinātu ceļu uz Salacgrīvu [...]. Nu, kam gan negribētos vējainā naktī tomēr atrast ceļu mājup?

rediģēts: 23.02.2022
Jahtotāju servisa ēka "BURA"

2019-2020.gadā, realizējot Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projektu Nr.55 “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT Harbours), ir uzbūvēta Salacgrīvas jahtotāju servisa ēka, kurā jahtotājiem ir pieejama nepieciešamās labierīcības - WC, dušas, veļas mazgāšana un žāvēšana, sauna.

rediģēts: 22.02.2022
Kuivižu skatu tornis

Kuivižu skatu tornis ir 14 m augsts. Uzkāpjot no pamatīgajiem kokiem uzbūvētajā tornī, pārņem sirreāla sajūta – skatam paveras brīnišķīga ainava – jūra, mazās jahtas, osta, atpūtas komplekss “Kapteiņu osta”, Kuivižu daudzdzīvokļu mājas un šoseja.

rediģēts: 22.02.2022
Sienas panno "Latvijas bākas"

"Latvijas bākas" sienas panno ir apskatāms a/s "Brīvais Vilnis" zivju pārstrādes kompleksa foajē. Keramikas cilnis ar nosaukumu "Mājas" tapis 1986. gadā un to atveidojis keramiķis Imants Klīdzējs. Karte, izliecoties līdzi zemes dabiskajam liekumam, aizņem sienu 3,5 x 7,2 m platībā.

rediģēts: 22.02.2022
Promenāde Salacgrīvā

Pragmatisku nolūku vadīti - pasargāt Salacas krastu no erozijas - novada tēvi lēma būvēt promenādi. Gāja laiks, vietējie saveda akmeņus un tā tapa! Gluži kā baronu laikos, taču ar nelielu nobīdi laikā - Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.

rediģēts: 22.02.2022
Salacas pilskalna leģenda

Nav iespējams pateikt, cik veca ir Salacgrīva. Par pilsētas senāko vietu uzskatāms pilskalns Salacas upes labajā krastā.

rediģēts: 22.02.2022
Mini Kuiviž Zoo

Mini Kuiviž Zoo - vieta, kur atpūsties kopā ar ģimeni un draugiem.

Šeit tev būs lieliska iespēja iepazīties ar dzīvnieciņiem, apčubināt un pabarot tos, kā arī izvest pastaigā draudzīgos ponijus.


Mini Kuiviž Zoo gaida Tevi ciemos! :)

rediģēts: 22.02.2022
Nēģu tacis

Nomēģināt Salacas nēģi vislabāk ir šeit, Salacgrīvā, no augusta līdz februārim, kur ar saimnieku gādību tas turpat, uz karstām oglēm, tiek rūpīgi pagatavots. Tikai Salacgrīvā mūsdienās nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci – unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi.

rediģēts: 22.02.2022
Salacgrīvas muzejs. Zutiņš murdā

Salacgrīvas muzejs dibināts 1998.gadā un darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Tas aptver Salacgrīvas pilsētu un tās apkārtni, kurā iekļaujas vēsturiskās Svētciema un Salacas pagasta teritorijas. Muzejā tiek vāktas ziņas un glabājas materiāli par zveju un zvejniekiem Ziemeļvidzemes jūras piekrastē un Salacas upes lejtecē, par seno nēģu zveju ar tačiem, par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm izveidojusies Salacgrīva, par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi, apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm, par salacgrīviešiem, kas dara godu pilsētai un novadam un pazīstami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.

rediģēts: 22.02.2022
Kuivižu osta

3 kilometrus uz ziemeļiem no Salacgrīvas atrodas Kuivižu osta. Kuivižu ostas tapšana esot īpašs stāsts - sailgojušies pēc savas ostas, ap 1860.gadu 60 kuivižnieku ar lāpstām esot padziļinājuši Krišupītes grīvu, izveidojot Kuivižu ostas akvatoriju. Gandrīz kā tā pasaka, kurā zvēri raka Daugavu - patiesība vai nē, bet pēcāk Krišupītes grīva bijusi īstajā dziļumā, lai uzņemtu zvejnieku laivas.

rediģēts: 22.02.2022
Mantu kambaris

Mantu kambaris pārsteidz ar savu bagātīgo mantu klāstu. Šeit iespējams apskatīt padomju laika audio, video un fotoaparatūru-sākot no pirmajiem modeļiem, kā arī dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kuru vēstījums sniedzas vēl tālākā pagātnē.

rediģēts: 22.02.2022
Randu pļavas

Taka ved uz putnu vērošanas torni caur pļavām un tām pieguļošo kāpu, ko sedz priežu mētrājs un lāns. Koka laipas vietām mijas ar vienkārši iemītu taku. Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.

rediģēts: 22.02.2022
Salacas upe

Pēc lieluma piektā Latvijas upe, kura iztek no Burtnieku ezeranun ir 94,4 km gara. Salaca ir dabas parka "Salacas ieleja" pamats,viena no gleznainākajām Latvijas upēm ar izcilām dabas vērtībām. Tā ir nozīmīgākā dabīgo lašu nārsta upe Latvijā. Tai piešķirts laša indeks upes (salmon index river) statuss. Salacas upe ir licencēta.

rediģēts: 22.02.2022
Veczemju klintis

Noteikti esi dzirdējis par Vidzemes akmeņaino jūrmalu - tas ir 12 kilometrus garš jūras krasta posms, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Šeit skatam atsedzas pirms 350-380 milijoniem gadu, devonas periodā, veidojušies smilšakmens ieži. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem. Pie klintīm darbojas labiekārtots kempings, kur atpūsties un baudīt dabas tuvumu. Tieši skaisto dabas ainavu dēļ šeit ir uzņemtas tādas latviešu tautai mīļas fimas kā "Ilgais ceļš kāpās" un "Zītaru dzimta".

rediģēts: 22.02.2022
Biedrības laiva

Rīgas ielā 10, Salacgrīvā skatāma zvejas laiva, ko pilsētai 2006. g. novembrī dāvināja zvejnieks Visvaldis Šrenks. Eiropas Savienības regulas neļauj mūsu zvejniekiem attīstīt zvejniecību. Gluži otrādi, nākas to sašaurināt. Visvaldim bija izvēle: uzdāvināt laivu pilsētai bezpeļņas izmantošanai ārpus zvejniecības vai atdot sagriešanai. Visvaldis izvēlējās pirmo variantu.

rediģēts: 22.02.2022
Keramikas skulptūra "Pārcēlājs"

Par godu Salacgrīvas 80 gadu jubilejai uzbūvēja un apdedzināja ugunsskulptūru, kas pēc tam kā labiekārtojuma elements priecē salacgrīviešus un tūristus. Tās autors ir mākslinieks Imants Klīdzējs.

rediģēts: 22.02.2022
Muižuļu dižakmens

Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, mežā. Valsts aizsardzībā kopš 2001. g., un ir viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā. Tā augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.

rediģēts: 22.02.2022
Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca

Celta 1997. gadā (arhitekts – ilggadējais Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs). Altāra krustu ar Kristus tēlu darinājis tēlnieks Jānis Bārda. Sienas mozaīkas “Marija Goreti” un „Vaclava tilts” ir Mairitas Folkmanes darbs.

rediģēts: 22.02.2022
Lielsalacas evanģēliski luteriskā baznīca

1777. gadā celta kā koka baznīca, kas 1856. gadā pabeigta, saglabājot vecās baznīcas jumtu, sienas uzbūvējot no jauna zem vecā jumta. 1892. gadā piebūvēts ģērbkambaris.
«« iepriekšējā 1 2 nākošā lapa »»
Piesakies jaunumiem

Mājas lapa izveidota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam projekta "Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai" (HANSA), nr. CB110, ietvaros.