Salacgrīvas muzejs

Īsa muzeja vēsture:

Salacgrīvas muzejs dibināts 1998.gadā un darbojas kā pagasta vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem.
Tas aptver Salacgrīvas pilsētu un tās apkārtni, kurā iekļaujas vēsturiskās  Svētciema un Salacas pagasta teritorijas. Muzejā tiek vāktas ziņas un glabājas materiāli par zveju un zvejniekiem Ziemeļvidzemes jūras piekrastē un Salacas upes lejtecē, par seno nēģu zveju ar tačiem, par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm izveidojusies Salacgrīva,  par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi, apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm, par salacgrīviešiem, kas dara godu pilsētai un novadam un pazīstami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā,  uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.

Muzejā šobrīd atvērta jaunā ekspozīcija LĪBISKĀ PIEDERĪBA, kas hronoloģiski aptver laiku no senvēstures līdz padomju okupācijai ieskaitot un vēsta par to, kas nemateriālā vai materiālā veidā glabā lībiskās piederības zīmes Salacgrīvā un tās apkārtnē, kas senos laikos ietilpa vienā no četriem Vidzemes lībiešu apdzīvotajiem novadiem - Metsepolē. LĪBISKAJĀ PIEDERĪBĀ ieskicēta  vide, kādā  dzīvoja lībieši dažādos gadsimtos un vēstures laikmetos, kā tā mainījās un kādā  turpina dzīvot ļaudis līdz pat 20.gadsimta vidum. Tajā var skatīties un  klausīties Vidzemes lībiskā dialekta Svētciema izloksni filoloģes, novadpētnieces un dzejnieces Anitas Emses runā, stāstot par dzīvi dzimtajā Uņģenciemā un lasot dzeju šajā izloksnē, kura šeit, tuvākajā apkaimē, vietumis ieskanas vēl šodien.

Muzejā iespējams būvēt nēģu taci no koka konstruktora, salikt puzles, ieaust krāsainu strīpu garajā lupatu celiņā, nofotografēties retro fotosalonā, izmantojot muzeja aksesuārus, un pārbaudīt sevi asprātīgās viktorīnās.