SALACGRĪVA
Salacas upes grīvā 1479. gadā atradās Rīgas arhibīskapa pils, kas bieži cieta no uzbrukumiem un 17. gadsimtā pilnībā sabruka. 19. gadsimta otrajā pusē, piekrastes kuģniecības attīstības dēļ, Salacgrīvas miests strauji auga. 1928. gadā Salacgrīva ieguva pilsētas tiesības un padomju periodā piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, pateicoties zivsaimniecībai un zivju pārstrādei. 20. gadsimta otrajā pusē Salacgrīva kļuva par galveno tirdzniecības ostu Ziemeļvidzemē, apkalpojot 150-200 kuģus gadā. Kopš 20. gadsimta beigām tā galvenokārt nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, eksportējot kokmateriālus, kūdru un šķeldu.