Augstrozes pilskalnā redzamās pilsdrupas ir 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils atliekas. Pils celta uz augstienes, ar domu, ka kalna stāvās malas būs kā aizsardzība.
Pils būvēšanai esot sasaukti visi apkārtnes interesenti. Pakalna virsotne tikusi paaugstināta, nesot zemes no kalna pakājes. Sākotnēji darbs nav veicies, kas dienā uzbūvēts, tas naktī nogrimis. Pēdīgi amatnieki nolēmuši, ka cilvēks jāupurē, to pils sienā iemūrējot. Glabāt pils atslēgas pieteikusies kāda jauna meita. Lielskungs devis tai dzert saldu vīnu. No vīna tā apdullusi un tikusi iemūrēta pils sienā. Trīs dienas un trīs naktis bijusi dzirdama viņas gaudošana. Tad pils vairs nav grimusi. Tā kā iemūrētās vārds bijis Roze, tad arī pils nosaukta par Augsto Rozi.
Pils pamatmūri apakšpusē bija celti no laukakmeņiem, bet augšpusē no ķieģeļiem. Tie veidoja ovālu sienu 60 metru garumā un 42 metrus garu taisnu sienu ar vārtiem dienvidu pusē. Ovālās sienas biezums bija 1,5-1,8 metri, bet taisnās 2,35 metri.
Poļu-zviedru kara laikā ēku ieņēma zviedru Sēdermanlandes hercogs Kārlis, bet 1601. gada vasarā pili izlaupījuši un izdedzinājuši poļi un tatāri. Pils vēlāk nav atjaunota.
No pilsdrupām paveras lielisks skats uz ainavu, ko veido Augstrozes Lielezers un Madiešēnu purvs.
