2008.gada jūlijā pilsētas centrā, aiz Audēju namiņa Lielā ielā 19, atklāja Brīvdabas kompleksu – Mākslinieku šķūni, 1891. gadā celtu guļbaļķu klētiņu un dīķi. lasīt vairāk ››

Izbrauciens ar plostu pa Salacas upi, vērojot neskartas dabas ainavas, klausoties putnu čivināšanā un rāmajā ūdens plūdumā. lasīt vairāk ››

Lībiešu muzejs "Pivalind" (tulk. "svētais putns") sadarbībā ar sabiedrību pēta un izzina Staiceles un tās lauku teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības, to saistību ar kādreizējo Metsepoles lībiešu teritoriju un iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. lasīt vairāk ››

Upeslaivas.lv piedāvā kajaku un kanoe nomu klasiskajās un ne tik ierastās Latvijas upēs un ezeros - Salacā, Mēmelē, Braslā, Gaujā, Pededzē, Irbē, Abavā. lasīt vairāk ››

Taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Apmeklējot dabas taku, ir iespējams atpūsties, iepazīt purva floru un faunu. Dabas takā ir izveidotas atpūtas vietas ar galdiem, soliem un ugunskura vietām. Ezera pretējos galos ir divas peldošas platformas. Takas sākumā "Riekstu trases" malā stāvlaukums un atpūtas vieta. lasīt vairāk ››

Atjaunotā koka namiņā var vērot un piedalīties audēju darbā, kas no dabīgiem materiāliem darina jaukus suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Apskatāmas 9 stelles. Var noklausīties stāstījumu par aušanas procesu. Auž lakatus un krāso tos ar dabiskām krāsvielām. lasīt vairāk ››

Dabas pieminekli veido divi vāji kāpjoši avoti Salacas upes kreisajā krastā. Avoti izvietojušies divu paralēlu gravu augšdaļā, un tālāk avotu ūdens pa strautiem šajās gravās noplūst uz Salacu.
lasīt vairāk ››

Ungurpils dzirnavezers ir mākslīgi veidots ezers, uzpludinot Joglas upi. Tas unikāls ar tajā peldošajām salām, kuras veidojušās pēc ezera uzpludināšanas. lasīt vairāk ››

Laivu noma "Šļūc pa upi" piedāvā kajaku, SUP un piepūšamā plosta nomu, laivošanai pa Latvijas skaistākajām upēm. lasīt vairāk ››

Dabas taka izveidota Planču purvā, kas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu cilņu-lāmu kompleksu un ir aizsargājama dabas teritorija. Purvs atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. lasīt vairāk ››

Ungurpils dzirnavu ezers ir mākslīgi veidots, tajā vērojamas vairākas peldošas salas. Blakus ezeram ir bijušās Ungurpils muižas pirms 100 gadiem stādītais parks. lasīt vairāk ››

Taka ved gar Karogupītes (Dzelzāmurupītes) krastiem ar alām, klintīm, Upurkalniņu, dižakmeni un Ķenča pilskalnu. Slāpes var veldzēt ar avotiņa ūdeni. Takas tuvumā, pie dīķa ir ierīkota atpūtas vieta ar peldvietām, ugunskura vietām un sporta laukumi. Takas sākums un noslēgums atpūtas vietā pie dīķa. lasīt vairāk ››

Taka, kas sākas pie Staiceles tūrisma informācijas centra, Lielajā ielā 13, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Salacas ielejas dabas parkā. lasīt vairāk ››

Vīķu muiža un parks atrodas gleznainā Salacas krastā. Muižas komplekss celts 1890. gadā. Ēkā līdz 2009.gada 1.novembrim atradās bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca. lasīt vairāk ››

Alojas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Alojas pilsētas centrā. lasīt vairāk ››

Iespēja iepazīties ar Alojas un tās apkārtnes vēsturi, aplūkot ekspozīcijas, kas veltītas novadniekiem. Alojas muzejs dibināts 2001. gada 1. janvārī. lasīt vairāk ››

Pie Alojas Ausekļa vidusskolas atrodas tēlnieces Martas Langes, Auseklim veltītais, veidotais piemineklis, uzstādīts 1973. gadā. lasīt vairāk ››

Pareizticīgo draudze Alojā ar Rīgas bīskapa Filareta (Gumiļevska) svētību dibināta 1846. gada 31. augustā laikā, kad no 1845. līdz 1848. gadam 700 Alojas luterāņi pievienojās pareizticībai. Līdz 1917. gadam draudze reģistrēta kā Stakenbergu draudze, jo tā atradās Stakenbergu muižā. lasīt vairāk ››

Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji bija paredzēta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts zemes fonda, bet tā uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš. lasīt vairāk ››

2004.gada jūlijā Staiceles centrā atklāja Zigrīdas un Jura Rapu veidoto skulptūru, robežakmeni, latviešiem, lībiešiem un igauņiem - akmens laivu ar putniņu.

lasīt vairāk ››