Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās - tā patīk visiem. Salacā ir gan gari, mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša "rozīnīte".

Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā, bet to var darīt arī Vecatē, tieši Salacas iztekā no Burtnieka. Straume šeit ir lēna, un nākamos 12 km līdz Mazsalacai nāksies paairēt. Pāris kilometrus pēc Mazsalacas sākas klinšu un alu posms, kas turpinās 6 km. Upe rāmi plūst gar Valtenberģu muižas parku, smilšakmens atsegumiem, iežiem, alām, cauri Skaņākalna parkam un dabas veidotiem un cilvēku labiekārtotiem apskates objektiem - Skābumbaļļa, Velna ala, Vilkaču priede, Mīlestības tiltiņš un Sapņu trepes ir tikai daļa no tiem. Iesakām izkāpt krastā un izmēģināt unikālo atbalsi pie Skaņākalna klints.

Tālāk laivu braucēju skatam paveras varenais Silmaču atsegums un Dauģēnu klintis ar garāko alu Latvijā. Krasti noauguši ar skujkoku mežu, kas pavada laivotājus gandrīz līdz Staiceles-Mazsalacas ceļa tiltam (43,7 km no Vecates).

Lejpus Staiceles ievērojamākie apskates objekti ir Vīksnu alas, Mērnieku krāces, Sarkanās klintis ar pieciem izvirzījumiem - "ragiem", no kuriem iespaidīgākais ir Pietrags. Klintī izveidojušās nelielas seklas alas un grotas, kas pieejamas tikai no upes puses.

Abos Salacas krastos vēl apmēram 3 km lejup no sarkanajām klintīm sastopami atsevišķi smilšakmens iežu atsegumi. Labajā krastā - akmeņu nobirumu krāvums un Upeskalna klintis, nedaudz tālāk - Zvīguļu klintis. Pēc 2,8 km parādās 150 m garās un 4 - 5 m augstās Junču klintis, bet aiz tām - Rostu klintis ar nelielām alām un atsegumiem.

Salacas ieleja ir dabas liegums, un ierīkot apmešanās vietas drīkst tikai šim nolūkam paredzētās vietās, tāpēc ūdenstūristu ērtībām Salacas krastos ir ierīkotas 17 labiekārtotas atpūtas vietas, pie 13 no tām iespējams piebraukt ar automašīnām. Makšķerniekiem der atcerēties, ka Salacā ieviesta licencētā makšķerēšana un vēžošana, kas nosaka nozvejas un zvejas rīku limitu, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus. Katras pašvaldības teritorijā noteikta atšķirīga licencētās makšķerēšanas un vēžošanas kārtība.