Svētupe iztek no Dūņezera Z gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Svētciema.
Baseina lielākā daļa atrodas Metsepoles līdzenumā, augšdaļa- Limbažu viļņotajā līdzenumā, bet lejas daļa- Vidzemes piekrastē. Baseinā daudz mežu un lielu purvu (Svētupes, Lielais Ērgļu purvs, Lielais Rūstužu purvs). Svētupe augštecē tek pa seklu, pārpurvotu ieleju, vidustecē - pa dziļu ieleju (pie Pāles tās dziļums- 10 m). Līdz Pērļupītei tā tek uz Z, tālāk līdz ietekai- uz R. Ap 4 km garā Jaunupe Svētupes lejasteci savieno ar Salacu. Lielākās pietekas: labā krastā- Lūdiņupe (22 km), Šķirstiņa jeb Pērļupe (21 km), Sausupe (11 km), Vedamurga (8 km). Kreisā krastā- Ārupīte (16 km), Kulaurga (5 km).
Svētupe ir starptautiski definēta lašupe, kurā bez lašiem un taimiņiem ir arī daudzi citi Eiropas nozīmes aizsargājamie dzīvnieki - ūdri, biezās upes perlamutrenes u.c.
Laivošanai izmantojama pavasaros augsta ūdenslīmeņa laikā, rudeņos vai pēc ilgstošiem lietus periodiem. Jārēķinās, ka upē samērā daudz darbojušies bebri un ir dažādu sanesumu aizsprosti, kas apgrūtina laivošanu - laiva jānes gar krastu vai jāmēģina atbrīvot ceļu. Patiks ekstrēmas atpūtas cienītājiem. Braukt ieteicams sākot no Pāles vai Lauvām, laivot iespējams līdz Jaunupes kanālam, pa kuru var turpināt ceļu līdz Salacai, vai arī mēģināt izbraukt līdz Svētciemam, kur upe ieplūst Rīgas jūras līcī. Pēc Jaunupes kanāla, kas mākslīgi izveidots 17. Gs. Svētupe gan kļūst krietni šaurāka, jo aptuveni 2/3 no upes ūdens tiek nopludināts uz Salacu.
Diemžēl, pēc norādītajiem parametriem nevaram atainot nevienu ierakstu.
