"Zaļie dzelzceļi" ir velo un pārgājienu maršruti pa bijušajām dzelzceļu līnijām. Tie tapuši izmantojot bijušās dzelzceļa līnijas Vidzemē un Dienvidigaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju ceļu. Maršrutā tiek izmantoti arī tādi savienojošie posmi kā velomaršruts "Tour de Latest", gan arī Alūksnes-Gulbenes šaursliežu dzelzceļš "Bānītis". Maršruts pieejams gan pārgājieniem un velobraucieniem, gan izjādēm, kā arī slepotājiem ziemas laikā.
"Zaļo dzelzceļu" tūrisma maršruts dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu, vēsturisku un kultūras bagātu tūrisma piedāvājumu.
Projekts "Zaļie dzelzceļi" ir izveidots Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā, sadarbojoties Vidzemes Tūrisma asociācijai (VTA) ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām.
Noderīga informācija:
- vislabākais laiks pārgājieniem un velobraucieniem ir no maija līdz septembrim;
- maršruts, kā arī tā savienojošie posmi ir marķēti;
- velonoma un serviss pieejams lielākoties pilsētās;
- maršruts ved pa gleznainām ainavām ar dažādiem dabas objektiem, upēm, iekļaujot Gaujas nacionālo parku, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kā arī vietām ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.
Adrese: | Vālodzes, Ķirbiži, Viļķenes pagasts, Limbažu novads |
Aptuveni 2 km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļa veidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties pazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu. Upes labajā krastā pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie meža muzeja atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.
Lasīt vairāk ››
Ārciema parka kopējā platība ir 8,1 h, stādīts laika posmā no 1902. līdz 1914. gadam, ir viens no visjaunākajiem muižas parkiem Latvijā. Ainavu parks dzirnavezera krastā lepojas ar 21 vietējo un 37 svešzemju koku un krūmu sugām. Savdabīgākās ir pelēkais valrieksts, Sibīrijas baltegle, Tatārijas kļava, parastais etiķkoks, no vietējām sugām stādījumu pamatā daudz liepu, kā arī ozols, kļava, vīksna un osis.
Lasīt vairāk ››
Posmā starp Lādes staciju un Limbažiem iespējams apskatīt un iepirkties N. Bomja maiznīcā "Lielezers" un apskatīt Mucenieku tiltu.
Lasīt vairāk ››
Posmā starp Limbažiem un Puikuli netālu no takas iespējams apskatīt Katvaru ezeru, Katvaru muižas parku, Ķipēnu muižu un zemnieku saimniecību "Priedītes", kur var samīļot un pabarot trušus, aitas, pundurkazas, īru tinkeru zirgus, kā arī redzēt dažādu krāsu govis. Pieejamas izjādes un piknika vietas.
Lasīt vairāk ››
Taka ved pa bijušo dzelzceļu no Alojas stacijas līdz Puikules stacijai, interesentiem iespējams taku turpināt tālāk uz Limbažiem.
Pa ceļam iespējams iepazīties ar biškopības saimniecību "Krogdambji", aitu audzētājiem saimniecībā "Vīksnas" un paciemoties Puikules muižā, vai izmest loku līdz Purezera takai.
Lasīt vairāk ››
Taka ved pa bijušo dzelzceļu no Alojas stacijas pāri Īģes upei līdz Limbažu novada robežai ar Valmieras novadu, bijušās Īģes stacijas vietai. Interesentiem iespējams taku turpināt tālāk līdz pat Mazsalacai.
Lasīt vairāk ››
Maršruta posms Ainaži -Niedrāju-Pilkas purva dabas taka ved pa bijušo Ainažu-Valmieras dzelzceļa līniju, ka siet cauri laukiem, pa zemes ceļiem, mežiem un pa īpaši izveidotiem tiltiņiem pāri upītēm. Ainažos maršruts ved pa asfaltētām ielām. Vietām maršrutā ir zemes ceļi, kas izveidoti kā maršruta savienojošie posmi. Interesentiem iespējams taku turpināt līdz pat Valmierai. Maršruts un tā savienojošie posmi ir dabā marķēti.
Maršrutā ir iespējams apskatīt un izstaigāt Ainažu Ziemeļu molu, Ainažu bākas, Ainažu vēsturiskās celtnes, apciemot Ainažu Jūrskolas muzeju. Pa ceļam - Salacas Sarkanās klintis. Maršruta posma finiša vietā iespējams izstaigāt Niedrāju-Pilkas purva dabas taku.
Lasīt vairāk ››
Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali vai arī pa taku, kas izlokās cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga "krokodilādas" miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā, parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā - Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.
Lasīt vairāk ››