Limbažu Lielezers ir 4,3 km garš, šaurs ezers, kura ZA galā ir izveidota vienvirziena 2,3 km gara dabas taka. Daļā takas ir izbūvēta dēļu laipa, kas ļauj sausām kājām izbaudīt ezera apkārtnes skaistumu. Koka laipa dažviet ved cauri niedru labirintam, brīžiem atsedzot burvīgu skatu. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis, no kura paveras lielisks skats uz ezeru. Pie putnu vērošanas torņa ir arī piknika vieta. Pa ceļam taka šķērso mazu upīti - Donaviņu, pār kuru ir izveidots gājēju tiltiņš.

Šī nav taka, šī nav laipa, šis ir brīvdabas pārgājiens. Koku tāpat kā cilvēku var iepazīt, tikai tiekoties un pavadot laiku kopā. Lai sajustu latviešu svētāko koku ozolu spēku, saņemtu viņu enerģiju, iedvesmu un mieru, piedāvājam doties Spēkozolu pārgājienā!

Aptuveni 2 km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļa veidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties pazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu. Upes labajā krastā pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie meža muzeja atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.

Ārciema parka kopējā platība ir 8,1 h, stādīts laika posmā no 1902. līdz 1914. gadam, ir viens no visjaunākajiem muižas parkiem Latvijā. Ainavu parks dzirnavezera krastā lepojas ar 21 vietējo un 37 svešzemju koku un krūmu sugām. Savdabīgākās ir pelēkais valrieksts, Sibīrijas baltegle, Tatārijas kļava, parastais etiķkoks, no vietējām sugām stādījumu pamatā daudz liepu, kā arī ozols, kļava, vīksna un osis.

Posmā starp Limbažiem un Puikuli netālu no takas iespējams apskatīt Katvaru ezeru, Katvaru muižas parku, Ķipēnu muižu un zemnieku saimniecību "Priedītes", kur var samīļot un pabarot trušus, aitas, pundurkazas, īru tinkeru zirgus, kā arī redzēt dažādu krāsu govis. Pieejamas izjādes un piknika vietas.

Taka ved pa bijušo dzelzceļu no Alojas stacijas līdz Puikules stacijai, interesentiem iespējams taku turpināt tālāk uz Limbažiem.

Pa ceļam iespējams iepazīties ar biškopības saimniecību "Krogdambji", aitu audzētājiem saimniecībā "Vīksnas" un paciemoties Puikules muižā, vai izmest loku līdz Purezera takai.

Taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Apmeklējot dabas taku, ir iespējams atpūsties, iepazīt purva floru un faunu. Dabas takā ir izveidotas atpūtas vietas ar galdiem, soliem un ugunskura vietām. Ezera pretējos galos ir divas peldošas platformas. Takas sākumā "Riekstu trases" malā stāvlaukums un atpūtas vieta.

Maršruta posms Ainaži -Niedrāju-Pilkas purva dabas taka ved pa bijušo Ainažu-Valmieras dzelzceļa līniju, ka siet cauri laukiem, pa zemes ceļiem, mežiem un pa īpaši izveidotiem tiltiņiem pāri upītēm. Ainažos maršruts ved pa asfaltētām ielām. Vietām maršrutā ir zemes ceļi, kas izveidoti kā maršruta savienojošie posmi. Interesentiem iespējams taku turpināt līdz pat Valmierai. Maršruts un tā savienojošie posmi ir dabā marķēti.

Maršrutā ir iespējams apskatīt un izstaigāt Ainažu Ziemeļu molu, Ainažu bākas, Ainažu vēsturiskās celtnes, apciemot Ainažu Jūrskolas muzeju. Pa ceļam - Salacas Sarkanās klintis. Maršruta posma finiša vietā iespējams izstaigāt Niedrāju-Pilkas purva dabas taku.

Dabas taka izveidota Planču purvā, kas ir neskarts augstais purvs ar izteiktu cilņu-lāmu kompleksu un ir aizsargājama dabas teritorija. Purvs atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Lielisks pārgājiens pa dēļu laipām garantēts! Tā ir 0,5 km gara, iepazīstina apmeklētājus ar purva ekosistēmu, tajā visbiežāk sastopamajiem dzīvniekiem, putniem un augiem. Planču purva dabas taka ir vienīgā Latvijā, kurā informācijas zīmes izvietotas arī Braila rakstā.

Ungurpils dzirnavu ezers ir mākslīgi veidots, tajā vērojamas vairākas peldošas salas. Blakus ezeram ir bijušās Ungurpils muižas pirms 100 gadiem stādītais parks. Pie parka, ezera krastā izveidota taka - ratiņtrase - dabas zinību klase. Blakus atrodas Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs "Sala". Jaunbūve uzcelta kā zema enerģijas patēriņa ēka, līdzās no vairākus metrus augsta skatu torņa var vērot ezera ainavu.

Taka ved gar Karogupītes (Dzelzāmurupītes) krastiem ar alām, klintīm, Upurkalniņu, dižakmeni un Ķenča pilskalnu. Slāpes var veldzēt ar avotiņa ūdeni. Takas tuvumā, pie dīķa ir ierīkota atpūtas vieta ar peldvietām, ugunskura vietām un sporta laukumi. Takas sākums un noslēgums atpūtas vietā pie dīķa.

Taka, kas sākas pie Staiceles tūrisma informācijas centra, Lielajā ielā 13, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Salacas ielejas dabas parkā. Tā ved pa Lielo ielu, garām Staiceles papīrfabrikai, pāri Salacas upei līdz Karogiem gar Karogupītes (Dzelzāmurupītes) krastiem līdz tās ietekai Salacā. Pa ceļam var apskatīt kultūrvēsturiskus objektus - Upurkalniņu, klintis, atsegumus un alas. Ceļš vijas pa vienkārši iemītu meža taku. Šeit sastopami dažādi Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās ierakstīti augi un dzīvnieki.

Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet pa pludmali vai arī pa taku, kas izlokās cauri kāpu mežam ar vecām priedēm, kurām raksturīga "krokodilādas" miza. Te redzama arī kāda veca zvejnieku tīklu un piederumu koka būda. Pirms Skultes ostas, Zvejniekciema liedagā, parādās pirmie akmeņi. Apmetot līkumu Aģes grīvai un ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, bet aiz tā - Lielā Lauču akmens brūnā mugura. Piekrastes ainavu daudzveidība.

Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņiem jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Vietām parādās arī nelieli niedru pleķīši, bet pie Tūjas - pirmie smilšakmens atsegumi.

Viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmjraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga atkal seko galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas - stipri aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.

Pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir stipri aizaugusi, tādēļ Jūrtaka iet pa meža ceļu, kas izvijas starp kāpu vaļņiem. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali vai arī pa meža takām. Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu, kas ir A1 autoceļa austrumu pusē. Aiz Vēverupes Jūrtaka atgriežas stipri aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu Ainažu molu.