Vecais ugunsdzēsēju depo ir īstā vieta, kurp doties, lai uzzinātu par to, kā senāk Limbažos dzēsa ugunsgrēkus, cik bieži tie notika.
Apmeklētāji aicināti iemūžināt ugunsdzēsēju mašīnu un pa šaurām kāpnēm pāri stiklotām grīdām uzkāpt līdz pašai depo torņa augšai, kur pa piektā stāva lodziņiem paveras skati uz vecpilsētas centrālo daļu.
Bijušajā Limbažu ugunsdzēsēju depo telpās atrodas Limbažu muzeja atklātā krājumu glabātuve. Ēka celta 19.gs. otrajā pusē historisma periodam raksturīgās formās - t.s. ķieģeļu stilā.
Apmeklētājiem Depo vēra durvis 2009. gada decembrī ar divām ekspozīcijām, viena veltīta Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēsturei, otra Limbažu muzeja tehnisko ierīču kolekcijai un ir izveidota kā atklātā krātuve. Šodien atklātā krātuvē apskatāmi 294 muzeja krājuma priekšmeti: radioaparāti, televizori, magnetofoni, patafoni; fotoaparāti un ierīces; šujmašīnas, adāmmašīnas; tehniskās ierīces telpu uzkopšanai; pulksteņi; rakstāmmašīnas; u.c.
Depo torņa apmeklējumu varētu salīdzināt ar šovu „Baiļu faktors”, jo lielāko daļu starpstāvu grīdu laukuma aizņem stiklotas virsmas. Šahtas efektu, skata no augšas „bezgalīgo dziļumu” pastiprina pirmā stāva vecās ūdenskrātuves stiklotais pārsegums. Torņa visos stāvos saglabātas oriģinālās kāpnes ar vērā ņemamu slīpumu. Salīdzinoši apgrūtinošais kāpiens un stiklotās grīdas pastiprina ekstrēmās izjūtas. Pa piektā stāva (pusstāva) lodziņiem paveras skatu punkti uz vecpilsētas centrālo daļu. Torņa, tāpat kā bijušo garāžu interjeri restaurēti, pirmajā stāvā atjaunots vēsturiskais krāsojums.
Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.
Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu.
Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Tādus savulaik pasūtījis kāds Braunšveigs, par kuru zināms visai maz, toties pateicoties namatēva gaumes izjūtai, nu viņa vārds tiek bieži še daudzināts. Mūsdienās šie sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli.
