Kultakmens. Visnoslēpumainākie kultakmeņi ir bedrīšakmeņi, kuri atrodami gandrīz visur pasaulē. Šo bedrīšakmeņu vecumu zinātnieki vērtē līdz pat vairākiem gadu tūkstošiem. Ir vismaz ap 30 hipotēžu, kāpēc cilvēki veidojuši akmeņos bedrītes. Tiek uzskatīts, ka šie akmeņi saistīti ar veļu kultu, citi domā, ka akmeņos atveidots zvaigžņu stāvoklis debesīs, tās bijušas upura vietas. Lasīt vairāk ››

Pastāvīga bijušās Fabrikas „Limbažu Filcs” vēstures liecību ekspozīcija. Vēsturisks stāstījums. Filcēšanas darbnīcā iespēja iemēģināt roku filca suvenīru gatavošanā. Lasīt vairāk ››

Sena kulta vieta. Tie saredzami pāri dīķim no Augstrozes baznīcas puses. Kādreiz ir bijuši 6 ozoli, tagad to ir 4. Padomju laikā Liepleju Elku ozolus nosauca par A. Pumpura ozoliem. Ozolu izmēri: 4,30; 4,10; 4,0; 4,65. Lasīt vairāk ››

19.gs. Vidrižu muiža piederēja barona fon Budberga dzimtai (vairākās paaudzēs tā bija saistīta ar Krievijas cara galmu). Baronu Budbergu pils celta 1870.gadā un barons tajā dzīvojis pa vasarām.
Ēkā iekārtota Vidrižu pamatskola. Lasīt vairāk ››

Pāles pagasta novadpētniecības muzejs (Pāles pagasta Kalnakrogā) ir vieta, kurā ir iespējams uzzināt par Vidzemes lībiešu vēsturi. Muzejā var iepazīties Vidzemes lībiešu dzimtu - Ādmīdiņu, Bērziņu, Bisnieku, Lielnoru, Feldmaņu, Gīzu un citiem dzimtas kokiem. Lasīt vairāk ››

Celta 1764.g., pārbūvēta 1938.g. Tajā saglabājies sākotnējais altāris un kancele ar gleznojumiem, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Lasīt vairāk ››

Atrodas Aģes upes labajā krastā, 2km augšpus dzelzceļa tilta. Vēsturnieks A.Bīlenšteins te meklēja senās Metsepoles centru, turpretī kāds arheologs uzskatīja šo pilskalnu par nenozīmīgu karalaika slēptuvi. Lasīt vairāk ››

Vīķu muiža un parks atrodas gleznainā Salacas krastā. Muižas komplekss celts 1890. gadā. Ēkā līdz 2009.gada 1.novembrim atradās bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca. Lasīt vairāk ››

Celta par Rīgas pilsētas līdzekļiem 1867. gadā. Baznīca celta neogotiskā pusloka stilā – pusloka jumta logiem. Arhitekts Johans Daniels Felsko (1813 - 1902) – ilggadīgs Rīgas pilsētas arhitekts. Lasīt vairāk ››

Baznīca celta 1798. gadā, vēlāk tās altāris pārvietots uz 1859. gadā celto mūra baznīcu. 1968. gadā baznīcu slēdz un ierīko labības noliktavu, seno altāri pārved uz Rundāles pils muzeju. Augstrozes draudze savu darbību atjauno 1991. gadā, baznīcu restaurē, tās altāris ieguvis sākotnējo izskatu un atdots Augstrozes ev. – lut. baznīcai. Lasīt vairāk ››

Kolekcija atrodas blakus Emiļa Melngaiļa muzejam - bijušajā Igates magazīnā. Te iespējams apskatīt neskaitāmus aizgājušo laiku sadzīves priekšmetus, darbarīkus, instrumentus, greznumlietas – visu, kas kādreiz bijis nozīmīgs. Katram no tiem ir ne tikai savs nosaukums, ko cilvēki bieži vien pat nezina, bet arī savs stāsts. Lasīt vairāk ››

Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi" glabā trīs latviešu kultūrai nozīmīgu personību - dzejnieku Friča Bārdas, Paulīnas Bārdas un Antona Bārdas piemiņu.
Saglabājušās 19.-20. gadsimta zemnieku sētas ēkas un sadzīves priekšmeti glabā liecības par šīs sētas iemītnieku dzīvi. Kopā ar apkārtnes skaisto dabu- mežiem, pauguriem un bērzu birzīm tie sniedz priekšstatu par vidi, kurā dzejnieki dzīvojuši un smēlušies iedvesmu daiļradei.
“Rumbiņi” ir vieta, uz kurieni var doties gan literatūras un vēstures cienītāji, gan arī tie, kuri vēlas gūt pozitīvas emocijas, atrodoties pie dabas. Lasīt vairāk ››

Melngaiļa sēta ir kultūras izglītības centrs, kas veltīts E. Melngailim un citām Vidrižu pagasta nozīmīgākajām personībām, kā arī pagasta vēstures saglabāšanai. Lasīt vairāk ››

Atklāts Latvijas Valsts himnas autoram komponistam Baumaņu Kārlim viņa dzimto māju "Indriķi" vietā (tēlnieks Vilnis Titāns). Lasīt vairāk ››

Pirmais un vienīgais līdz šim atklātais upurakmens Vidzemē. Bļodakmens ir rupjgraudains, sarkanīgs granīts. Akmens diametrs ir 1.15- 1.20 m. Vidū iekaltās bļodas diametrs ir 35 cm, dziļums15-22 cm. Agrākos laikos ap akmeni bijušas ganības. Lasīt vairāk ››

Ainažu vecie jūrnieku kapi vēsturiski izveidojušies no kuģīpašnieku Veides un Miķelsonu dzimtas atdusas vietām. Lasīt vairāk ››

Ir visai ierasti, šķērsot Latvijas – Igaunijas robežu netālu no Ainažiem. Dažam labam braucējam tā paskrien garām pat nemanot, tik redzi kā ceļazīmes no latviešu valodas pārtop citā. Bet vai esat kādreiz šķērsojuši šo robežu pa veco Ainažu ceļu, izbraucot tieši cauri Ainažu centram, kas pēkšni pārtop Igaunijas rietumu piekrastes lauku celiņā? Lasīt vairāk ››

Alojas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Alojas pilsētas centrā. Lasīt vairāk ››

Iespēja iepazīties ar Alojas un tās apkārtnes vēsturi, aplūkot ekspozīcijas, kas veltītas novadniekiem. Alojas muzejs dibināts 2001. gada 1. janvārī. Lasīt vairāk ››