Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu. Lasīt vairāk ››

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks kā SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta. Lasīt vairāk ››

Iespējams, lielākais kamols Latvijā - 3,5 metrus augsta, tumsā izgaismota strūklaka, kas ataino Limbažu novada kādreizējo simbolu. Strūklakas dizaina autors Gunārs Platpīrs par šo darbu ieguva 1. vietu "Gada balvas dizainā 2013" kategorijā "Ārtelpas objektu dizains". Lasīt vairāk ››

Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas pataustīt. Lasīt vairāk ››

2020. gada 30. aprīlī Limbažu Mazezerā atklāts jauns vides objekts “Mazezera strūklaka”. Lasīt vairāk ››

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums. Lasīt vairāk ››

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900. - 1903. gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas. Lasīt vairāk ››

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. Lasīt vairāk ››

Celta 1996. gadā. (arhitekti I. Jekale, D. Straubergs). Pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lasīt vairāk ››

Ķurmraga bāka atrodas Ķurmragciemā, Ķurmraga zemes ragā. Ķurmrags ir izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Lasīt vairāk ››

Vienības parkā pie Teātra mājas apskatāma skulptūra „Bučotāji” (tēlniece O.Šilova), saņemta kā dāvana solistei Paulai Ķietei - uzvarētājai konkursā "Dziesma manai paaudzei". Lasīt vairāk ››

Ozolmuižas pils celta 18.gadsimta beigās grāfam Georgam Johanam Mellinam. 1889.gadā pilij veidota piebūve - grāfa kabinets. No 1952.gada muižā atradās Ozolu lauksaimniecības skola, bet no 1993.gada Ozolmuižas pamatskola, kas slēgta 2020.gada vasarā. Lasīt vairāk ››

Rīgas ielā 10, Salacgrīvā skatāma zvejas laiva, ko pilsētai 2006. g. novembrī dāvināja zvejnieks Visvaldis Šrenks. Lasīt vairāk ››

Par godu Salacgrīvas 80 gadu jubilejai uzbūvēja un apdedzināja ugunsskulptūru, kas pēc tam kā labiekārtojuma elements priecē salacgrīviešus un tūristus. Tās autors ir mākslinieks Imants Klīdzējs. Lasīt vairāk ››

Lībiešu ielā, Sv. Jāņa luterāņu baznīcas dārzā apskatāms pēc P. Kundziņa meta 1923.g. celtais piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1914.-1920. gadā kritušajiem. Lasīt vairāk ››

Limbažu Lielezera pludmalē ir apskatāms veiksmes zandarts. Tā formu veido 10 000 uzgriežņu, kas rada neparastu tekstūru. Turklāt, tam ir sudraba zvīņa, un runā - ja to paberzē, piepildās viena vēlēšanās! Lasīt vairāk ››

Baznīca celta 1997. gadā. Arhitekts – ilggadējais Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs.
Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti katoļu baznīcā dievkalpojumi notiek svētdienās, plkst. 13:00. Lasīt vairāk ››

Zaķu akmens (arī Zaķupes akmens) ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Liepupes pagastā. Akmens atrodas bijušajā Zaķu grants karjerā uz austrumiem no Tūjas ciemata, 150 m uz ziemeļiem no Zaķupes. Lasīt vairāk ››

Bīriņu muižas kapenes uzceltas 1819. gadā ar grāfa Ludviga Augusta Mellina gādību. Lai tās izbūvētu izmantots pakalns, kurā izveidota pazemes telpa, nostiprinot to ar mucveida formas ķieģeļu velvējumu. Viena pakalna mala norakta, veidojot ieeju, kas atrodas starp laukakmeņu mūra sienām. Ailas un nišas savulaik bijušas izrotātas ar greznām, kaļķu javā atlietām ozollapu un ziedu vītnēm. Šobrīd kapenes ir Limbažu novada pašvaldības Vidrižu pagasta īpašums. Lasīt vairāk ››