Minhauzena muzejā ataust atmiņā stāsti par pulkveža Hieronīma Kārļa Frīdriha barona fon Minhauzena neticamajiem piedzīvojumiem. Muzejā apskatāmi neparasti eksponāti - ieroči, medību trofejas un, protams, paša Minhauzena vaska figūra. Lasīt vairāk ››

Kompaktā un idilliskā pilsēta Ainaži ir visas Latvijas jūrniecības šūpulis. Pašā šūpuļa centrā šobrīd atrodas senās latvju jūrniecības slavas liecinieks - Ainažu jūrskolas muzejs. Lasīt vairāk ››

Sudrabkaļa Oļega Auzera dzīves ieguldījuma ekspozīcija savij mākslu, filozofiju un darbu ar sudrabu izsmalcinātās skulptūrās. Lasīt vairāk ››

Ainažu mols ir 20.gs. sākuma Ainažu ostas darbības liecinieks, tas atrodas pie pašas Latvijas- Igaunijas robežas. Lasīt vairāk ››

Muzejs tika atklāts 1991.gada 15. decembrī, kad brīvprātīgie ugunsdzēsēji svinēja savu 65. gadadienu. Lasīt vairāk ››

Veides pils celta 1902. gadā. To cēlis uzņēmējs Mārtiņš Veide – vienas no to laiku Ainažu pilsētas ietekmīgākās dzimtas pārstāvjiem. Ēka, mūsdienās ir viena no pamanāmākajām Ainažu pilsētā. Lasīt vairāk ››

Pieminekļa autoru (tēln. Z.Rapa, J. Rapa) ideja bija fiksēt brīdi, kad tikko būtu nodziedāta “Dievs, svētī Latviju!” Diriģents sastindzis kā pielūgsmē nogrimis pārdomās. Lasīt vairāk ››

Vecais ugunsdzēsēju depo ir īstā vieta, kurp doties, lai uzzinātu par to, kā senāk Limbažos dzēsa ugunsgrēkus, cik bieži tie notika. Lasīt vairāk ››

Lībiešu muzejs "Pivalind" (tulk. "svētais putns") sadarbībā ar sabiedrību pēta un izzina Staiceles un tās lauku teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības, to saistību ar kādreizējo Metsepoles lībiešu teritoriju un iedzīvotājiem no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Lasīt vairāk ››

2014. gada maijā Puikules pamatskolu slēdza, un, lai ēka joprojām būtu pieejama vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai, izveidoja kopienas centru ‘’Puikules muiža’’. Lasīt vairāk ››

No 14.novembra skatāma izstāde SALACGRĪVAS MĀKSLAS SKOLAS DIPLOMDARBI 2024 UN VASARAS PRAKSE KULDĪGĀ. Lasīt vairāk ››

Ainažos savulaik bijušas trīs bākas, bet šobrīd saglabājusies trešā, kas joprojām darbojas un rāda ceļu jūras braucējiem. Lasīt vairāk ››

Pragmatisku nolūku vadīti - pasargāt Salacas krastu no erozijas - novada tēvi lēma būvēt promenādi. Gāja laiks, vietējie saveda akmeņus un tā tapa! Lasīt vairāk ››

Nēģu zveja Svētupē notiek no 01. augusta līdz 01. februārim. Kad upe pilnīgi aizsalst, saimniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus cilājoties neizceltu tača balstus un to nesagrautu. Lasīt vairāk ››

Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Tādus savulaik pasūtījis kāds Braunšveigs, par kuru zināms visai maz, toties pateicoties namatēva gaumes izjūtai, nu viņa vārds tiek bieži še daudzināts. Mūsdienās šie sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli. 

Lasīt vairāk ››

Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.

Lasīt vairāk ››

Savulaik Vidzemes jūrmalā tāds mols jeb laivu steķis kā Tūjā bija vienīgais no Mangaļsalas līdz pat Ainažiem. Lasīt vairāk ››

Pils senie mūri ir liecinieki laikam, kad pilsēta bija Hanzas savienības dalībniece. No pils vārtu torņa, kurā saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem, paveras skats uz Limbažu vecpilsētas sarkanīgajiem jumtiem. apkārtnes ainava daļēji ļauj nojaust, ka pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Tā savulaik bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence.

Lasīt vairāk ››

Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu.

Lasīt vairāk ››